123
Akmens ir brīnišķīgs materiāls. Neapstrādāts vai gludi pulēts, neskaldīts vai šķelts, tas kalpo par pamatu gan visvienkāršākajiem darinājumiem, gan arhitektūras šedevriem, – akmens slīdragi ostā un bruģakmeņi uz ielām, dzirnakmeņi un akmens altāri, – akmens ir cilvēces pirmā un vislielākā bagātība.
Baltais marmors, dzīslotais alabastrs, sarkanais granīts, melnais bazalts, zaļganais serpentīns – visi šie akmeņi ir tik skaisti un izturīgi; gaišais kaļķakmens, svina pelēkais šīferis, kastaņbrūnais tufs un dzeltenais smilšakmens, veselas klintis un šķautņainas atlūzas, plāksnes un bluķi, balti, pelēcīgi, dzelteni, zili, melni, zaļi akmeņi, tik skaisti akmeņi, akmeņi ko var vest cituviet un likt lietā, – šķembās samaļami, šķeļami un skaldāmi, slīpējami un pulējami akmeņi, tie visi ir gatavi savu dvēseli padarīt par topošas ēkas daļu.
No grāmatas ”Filipo Pauluči. Itālis,kas valdīja Rīgā.”